Lielāka nozīme TEC
“Latvenergo” Tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis to skaidro ar šovasar valdījušo ārkārtīgi sauso un karsto laiku – tā dēļ visā Eiropā samazinājusies hidro un vēja elektrostaciju enerģijas izstrāde. “Turklāt, palielinoties elektroenerģijas pieprasījumam, pieaug vajadzība pēc citiem energoresursiem un attiecīgi arī šo izejvielu cenas. Līdz ar to, salīdzinot 2017. gada pirmo pusgadu ar 2018. gada pirmo pusi, elektroenerģijas cena Ziemeļvalstīs un Baltijā kāpusi vidēji par 30%,” norāda G. Lūsis.
Turklāt cena kāpusi arī, piemēram, Vācijā un Polijā. Viņš uzsver, ka šādos laikos, kad elektroenerģijas izstrādes apjomi hidroelektrostacijās un vēja stacijās ir mazāki, īpaša nozīme ir termoelektrostacijām, kurās kā kurināmo nākas izmantot dabasgāzi un ogles. Arī šo izejvielu cenas kāpušas – dabasgāzes cena pieaugusi par 17%, bet ogļu par 15%. Savukārt naftas cenas pieaugušas par 35%, naftas cenai par barelu uzkāpjot līdz 71 ASV dolāram. “Visā Eiropā ir vērojams hidroelektrostaciju izstrādes samazinājums, būtiski, ka Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir aptuveni par 20% zemāks. Turklāt pazeminājies ūdens līmenis Eiropas ūdenstilpēs un upēs, līdz ar to ir kritusies atomelektrostaciju un termoelektrostaciju dzesēšanas efektivitāte, tādēļ ir būtiski ierobežota šo elektrostaciju jauda,” norāda “Latvenergo” pārstāvis.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu vai nav tirgūy nav gaidāms cenu kritums